Un atkal ir
svētdiena, diena kurā tiek dota iespēja pabūt divatā ar sevi. Nepieliekot
punktu aizgājušai darba nedēļai. Un neuzstādot sev augstus mērķus nākošai
nedēļai. Svētdiena ir rokturis dzīves durvīs. Es uzlieku plaukstu uz tā un vēl
mirkli pakavējos. Es neko nezinu ne par vakardienu, ne par rītdienu. Vai man
pietiks spēka tās atvērt? Vai mani nepaņems savā varā manas vājības? Vai esmu
gatava rītdienai?
Svētdiena ir ŠIS APSTĀŠANĀS mirklis, tik īss un reizē mana mūža garš...
Svētdiena ir ŠIS APSTĀŠANĀS mirklis, tik īss un reizē mana mūža garš...
Drosme ... atslēga
daudzām durvīm, ļoti daudzām. Dzīvei pašai, lai to DZĪVOTU drosme ir kā
atslēga, kā rokturis. Durvis, kuras pašas atveras un pašas aizveras. Kad esam
gatavi ...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru