ceturtdiena, 2013. gada 31. janvāris
trešdiena, 2013. gada 30. janvāris
otrdiena, 2013. gada 29. janvāris
pirmdiena, 2013. gada 28. janvāris
sestdiena, 2013. gada 26. janvāris
piektdiena, 2013. gada 25. janvāris
ceturtdiena, 2013. gada 24. janvāris
trešdiena, 2013. gada 23. janvāris
otrdiena, 2013. gada 15. janvāris
svētdiena, 2013. gada 13. janvāris
TĀ IR TAVA SIRDS!
Tā ir Tava sirds!
Ieva Trimalniece „Zvaigznes plaukstā”, 2007 – 2010
Latgales kultūras centra izdevniecība, 2012
200 lpp. cietie vāki.
ISBN 978-9984-29-214-4
ISBN 978-9984-29-214-4
piektdiena, 2013. gada 11. janvāris
ceturtdiena, 2013. gada 10. janvāris
otrdiena, 2013. gada 8. janvāris
pirmdiena, 2013. gada 7. janvāris
Vien IEDOMĀ
Tā vai citādi. Ne civilizācijā esot. Kādā citā laikā.
Kādā citā telpā. Tajā nav nozīmes statusam izdomātam. Vai robežām, kas cilvēku
no cilvēka šķirt tik labi prot. Aiz izdomātiem žogiem. Aiz uzceltiem mūriem
aizspriedumos celtiem. Tad it viss tik sīks top. Mazā punktā pārvēršoties. Ar
zīmuli papīram pieskaroties.
Vēlies ar mani parunāt? Tad vienkārši IEDOMĀ. Es Tevi,
mans draugs sadzirdēšu. Un viena alga cik tālu būsi no manis. Jūdzēm nav
skaita. Sienām nav spēka turēt domas tavas. Kas TIK VIEGLI pār pasauli lido. Tā
cita matērija ira.
Vēlies mani redzēt? Tad nemeklē uz ekrāna, kurš tumsā
ir ieslīdzis dziļā. Vienkārši IEDOMĀ mani. Tik vienkārši tas notiek! Un civilizācija
paliek pelēkos mākoņos tīta. Kur cilvēks cilvēku gudrībā pārspēt tīko.
Sacenšoties par lauriem uz dzīves skatuves. Civilizācijā tās tik nozīmīgas
lietas šķiet. Vara, nauda, kaut kas vēl, jā labas manieres pie bagāta viesu
galda. Velti tas! Tā laiks tik dārgais Nekas upē tiek izliets. Un Nebūtībā
pārvēršas.
Bet tikmēr Saule lāstekās rotaļājas. Un Mēness sudrabu
kaļ.
Vien IEDOMĀJIES. Vairāk neko. Un tālāk kas? Vienkārši
skaties. Vienkārši klausies un jūti. Kā koki aug otrā pusē Zemeslodei. Kā cilvēks
cilvēku mīl (un arī nīst). Kā tauriņa spārni lietū trīss.
Vien iedomā…
20.janvāris 2011.
svētdiena, 2013. gada 6. janvāris
Kad tā piepildīta taps?
Pa mēness staru sūtu Tev sniega eņģeļus baltus. Tiem
spārni ir no cerībām un sapņiem austi. Tik trausli tie ir un caurspīdīgi. Kā
gaiss virs viļņu galotnēm. Maldās gan tas, kurš domā, ka spārni šie ir par
trausliem. Kaut cilvēka acs tieši tādus tos redz. Jo cerības un sapņi tik bieži
salauztas tiek. PIESKARIES sniega eņģeļiem baltajiem un SAJŪTI kāds neizsakāms
spēks patiesībā no tiem strāvo.
Neesmu droša
vai cilvēki (domāju vispār kopumā) apzinās TĀS attiecības, kuras saista vienu
ar otru. Romantika un jūsma šķiet kā sapņa piepildījums. Bet nē, tas nav tik
vienkārši. Pateikt otram „paldies, ka Tu esi” ir tik viegli. Ja nav gluži pašam
savu vārdu, tad tos var no kādas grāmatas norakstīt. Tagad grāmatas ir brīvi
pieejamas visos stūros, arī interneta vidē. Tik pareizo klaviatūras taustiņu
nospiest vajag. Tik maz! Un nav jālauza galva par tiem, kuriem sāp ikdienā. Vai
savs nespēks krūzi paņemot padzerties. Vai kāda tuva cilvēka aizmirstais
„piedod”. Vai kāda cita sāpe, kura spārnos dadža asumā ieķērusies. Gan jau tas
cilvēks pats tiks galā! Gan jau! Bet man ir jāsvin dzīve!!! Platiem soļiem un
pilnu elpu.
Tāds dīvains ir šis LAIKS, kad vārdos esam tīri, balti
un šķīsti. Tāda ir vēlēšanās.
Kad tā
piepildīta taps?
26.decembris 2012.
sestdiena, 2013. gada 5. janvāris
Vien tik daudz
Jā, draugs ir arī pēc divsimt gadiem. Pat pieci simti
un tūkstotis. Mīlestība ... tā vēl ilgāk dzīvo dzīslās mūsu. Pret katru dzīvē
sastapto, jā arī pret ienaidnieku - kaut to bieži paši ne zinām, ne jūtam, ne
saprotam. Pret sievu un mīļāko... te ir kas īpatns redzams gara acīm. Un ne jau
izvirtība tā. Alkas pēc. Ilgas pēc. Sapņi pēc. Gadās, ka cilvēks vēl ir ceļā uz
Mīlestības balto pili. Un tāpēc arī salmu būdās sev guļvietu klāj pelēkā palaga
drānā. Tas nu nav nosodāms nekā. Man
šķiet tā. :) Pelt, lādēt, sodīt, sunīt,
kaunināt – tas ir vieglāk kā roku sniegt un būt par ceļa spieķi. Ūdens krūzi
sniegt, savos matos pēdas mazgāt tam ”grēku pilnajam”. Tas ir daudz grūtāk. Jo
tāpat tas pieprasa (jā gan!) būt pašam Mīlestības pilnam traukam. Un viena alga
vai sudraba biķeris tad esi vai māla krūka ieplaisājusi. Tas ir viena alga.
Mīlestībai trauks nav no svara. Tai pat plaukstās ir vietas gana. Pat
nēzdodziņa stūrī ieplēstā. Vien tai to tur rast. Savu vietu. Un ja tā, tad ceļš
pats savus plienus Tev zem kājām klāj. Uz Balto Mīlestības pili kristāla logiem
un sliekšņiem. Ziedu pilniem dārziem tai apkārt. Rītos izelpojot Saules sapņus
saldos. Cilvēki saka – rasa zied ziedu kausos. Lai zied! Lai staro!
Bet tikmēr pilī baltajā istabas tiek postas. Jauniem
viesiem, kas šeit atnāks jau pēc mirkļa īsa. Pulkstens tik sekundi uz priekšu
būs pagājis. Vien tik daudz.
11.janvāris 2012.
piektdiena, 2013. gada 4. janvāris
TAD VAR
Ir jauki ilūzijās grimt. Dūnu mīkstās segās. Un
smadzeņu krokās kalt un kalt : "mīlestību var iemācīties". Kā to
mācīties? Jā, varēs gan, varēs. Tik zini nebūs grūtākas mācīšanās par šo. MĪLĒT
savu naidnieku kā sevi pašu. To, kuru nīsti un vieglāk peklē grūstu. Jā, tikai
tad var mīlestību iemācīties. TAD VAR. Viss cits ir ilūziju dūnu segas biezas.
Ir jauki tajās grimt ziemas rītā aukstā. Vasaras svelmes dienas vidū? Mīlestību
mācīties sen par vēlu būs. Kaut gan ... vēl pati pēdējā iespēja dota tiks. Slāpstošo
padzirdīt ar svaigu cerības malku. No savas tukšās krūzes. Jā, tā ir tukša, ne
pilītes vairs nav. Un tev ir jāpadzirda slāpstošais. Neiespējami? Brīnumi
nenotiek tā? Vēl pirms brīža īsa taču kali smadzeņu krokās : "mīlestību
var iemācīties". Tad padzirdi slāpstošo ar cerības malku. No savas tukšās
krūzes. Un nīsto tronī cel. Kura pakājē rozes baltas zied.
JĀ, tad var IEMĀCĪTIES mīlestību.
*** * *** * ***
Lietu pieņemšanu jā. Bet vai mīlestību tā vienkārši
var - par to ļoti, ļoti šaubos. Manas domas radās pēc viena ieraksta parunāsim
sadaļā. Ir viena aizraujoša grāmata, kura mīlestību skaidro no zinātniskā
viedokļa. Ja tiešām tik vienkārši varētu mīlestību iemācīties pēc kādas
grāmatas ieteikumiem, tad neviens ne draugiem.lv, ne dzīvē esot neviens
"neceptos" par tās iztrūkumu savā dzīvē. It kā vienkāršās lietas patiesībā
nav tik vienkāršas. Tad pat atvadīties mēs viens no otra spētu otru
neievainojot līdz kaulam (neieļaunojot).
Mīlestība ir dabiska cilvēka daļa (es pat teiktu ka tā
ir cilvēks pats) un tomēr ... tā nav pašsaprotama lieta.
*** * *** * ***
Tīri cilvēcīgi ir šī vēlēšanās - ZINĀT, ka iedodot
padzerties viss atrisināsies. Bet nē! Tas pat nav jāzina. Tas nav tik būtiski.
Būtiski ir vispār iedot NO TUKŠAS krūzes. Cerību un ticību. Pat ja pašam tās
jau zudušas ira. Lielais mīlestības noslēpums. Kuru neviena zinātniskā grāmata
nespēs atklāt. Pagaidām…
*** * *** * ***
Es ilgi nevarēju izprast blakus lietu - ieļaunošana.
Un kādā brīdī sapratu. Izrādās pat mīlestība spēj cilvēku ieļaunot. Pat
mīlestība (vai varbūt tad pareizāk jāsaka - tās ilūzija) spēj. Un ļoti dziļi
spēj, tā ka pat visatālākā norāde uz bijušo stāvokli momentā rada ieļaunojuma
stāvokli. Bet divi cilvēki tik pārliecināti viens otram teica "es tevi
mīlu", "tu man sirdī būsi mūžam". Nekā. Paiet kāds laiks un it
viegli viens otram spēj sāpes nodarīt līdz kaulam. Radot ieļaunojumu otrai
pusei. Jā, tas gan ir vienkārši.
Mīlestība tik vienkārša lieta tomēr nav. Lai kā
gribētos domāt - ir. Jā, gribās tā domāt. Un varbūt tāpēc cilvēks meklē glābiņu
zinātnisku vai ezotērisku grāmatu
skaidrojumos. Vismaz tā…
30.janvāris 2012.
ceturtdiena, 2013. gada 3. janvāris
Austras zvaigzne
Caur baltiem sniegiem sāk ziedēt Austras zvaigzne
spoža. Teiku daudz vēsta par šo debess pērli neaizsniedzamo. Reizi gadā tā
nonāk no savām debesu laivām šūpoties zemes ezeru laivās. Kas debesīs zvaigzne
ir, uz zemes šīs pārtop par brīnumskaistu daiļavu. Caur baltiem sniegiem sāk
ziedēt ugunssarkani ķirškoka ziedi. Tie Austras tērpa krokās ievij rakstu
neparastu. Caur baltiem sniegiem sāk plūst kalnu upes straujas sudrabotu putu
viļņiem. Tas Austas tērpa apmetnis platām ielocēm. Caur baltiem sniegiem sāk
smaržot frēzijas un magnolijas. Tās vienas ir kurpītes. Un otras kurpju
sprādzes. Caur baltām sniegu kupenām…
Kas reizi gadā pasaku šo piedzīvo, tam PIEPILDĀS VISI
SIRDS VIDUCĪ LOLOTIE SAPŅI!
Abonēt:
Ziņas (Atom)