Saka...



Vienlaicīgi

Ziema ir mana stihija, Es tajā jūtu spēku un maigumu vienlaicīgi. Un aizvakar apjautu vēl ko - gadalaikiem kā tādiem nav ne mazākās nozīmes vai tā būtu ziema vai vasara vai pavasaris. Nozīme ir PRASMEI jebkurāno tiem BŪT. Just, baudīt, dzīvot, elpot vai vienalga kā to nosauktu. Ne velti ir zināmās pasakas par sniegpulkstenītēm un zemenēm decembrī. Tas tiešām tā arīir iespējams. Viss noslēpums ir RADĪŠANĀ. Reizēm to cilvēki nosauc vārdā"prieks", reizēm vārdā „dāvana”, bet vēl citā reizē citā vārdā. Arītam nav nozīmes. Tuvojoties Ziemassvētkiem tās fiziskās dāvanas var šo pamatjēgu parādīt tīri taustāmā veidā. Un vienlaicīgi to (fizisko dāvanu) var arī nebūt. Tas nav izšķirošais. BŪT – tas ir tas nozīmīgais. ES ESMU telpā un laikā vienlaicīgi brīva un pie kaut kā piesaistīta (krāsns kurināšana, piemēram). Vienlaicīgi priecājos un asaras leju (par to, ka tagad VIENMĒR stāvēšu zem SKAISTA koka, lai kādi laika apstākļi būtu). Visu laiku cilvēkam blakus iet divas būtības – man patīk un man nepatīk, jūtos labi un jūtos slikti, esmu priecīga un esmu nomākta. Nav prāta darbs vienu no tām celt debesīs un otru pelt. BŪT KOPĀ ar abām un JUST abas izbaudot līdz pēdējai šķiedriņai. Tas ir tas noslēpums.

 



Varbūt šodien

šodien 09:26; 161 skatījums; Ieva Trimalniece

 

Pasaulē katliņš vārās "labi", tikai ir atšķirība vai katrs tam katliņam malkas pagales klāt liekam vai nē. Liela daļa pieliek tik klāt, nesaprotot ko ārda. Taču tik un tā dzīve turpinās un turpināsies. Labāka vai sliktāka. Gaišāka vai tumšāka. Saprotot vai nesaprotot. Mīlot vai nīstot. Katram izvēlētos savas malkas pagales.

 

https://dra.lv/bOqcn

 

Bet varbūt tieši šodien kaut viens cilvēks savā sirdī apjautīs ko nozīmē vārds "mīlestība", ne burti datora ekrānā izlasītie, bet SAVĀ SIRDĪ apjautīs.

 

https://dra.lv/bpkb7

 

un tomēr JOPROJĀM es ticu, ceru un mīlu.
Ticu, ka cilvēks spēs nosargāt.
Ceru, ka cilvēks šodien vēlēsies nosargāt mīlestību. Ne burtus izlasītos datora ekrānā, bet savā sirdī.