Ļaujos...



*** * ***



*** * ***



*** * ***



Jātver...



*** * ***



Ai, ceriņi, ceriņi...



*** * ***



Vienkārši...

Vai kalns ir akmeņu krāvums vai viens smilts grauds? Vai karogs ir diegu musturis vai nēzdogs Dieva asarām? Vai vējš smiltis gaisos nes vai tikai nopūta klusa akmens krūtīm lēni cilājoties? Un doma kas ir? Tava/mana vai vien atblāzma no kalna mestās ēnas okeāna dzelmē? Pasaule mainās? Nē, tā vienmēr ir viena un tā pati. Vienkārši es vakar biju ēna, bet parīt kalna korē uzziedu ziediem rēniem.

24.janvāris 2013.

 



Lai vai kā...

Mīlestība IR skaistākais. Lai vai kā sanāk ar divām vai trim, četrām pusēm. Un kas lai to īsto atbildi zina, ka bez vairākām pusēm neiztikt nekad un ne mūžam? Ja tas tā būtu, tad neveidotos ne trīs stūri, ne zvaigžņu kubi, nekas no tā. TAS ir tomēr krietni sarežģītāk kā domu savus kamolus tinam.

 

*** * ***

 

jā, mīlestību vainot nevar. Vai var pieņemt? Nezinu cik katram ir spēka/gudrības otram dot šo iespēju - mīlestībā dzīvot, ne formālos vārdos. Tas tiešām ir krietni sarežģītāk. Un vai kāds var ko pārmest/mest ar akmeni? Noteikti nē. 

3. janvāris 2013.

 



Veidolos...

Cilvēks, vējš, kalns un smilts grauds. Tas Dievs ir pats. Un kustība ir klusuma ceļš bezgalībā. Paveries sev aiz muguras. Ko redzi Tu? Un kas ir priekšā Tev aiz tā ceļa līkuma kur piena krūka stāv uz piena galda? Tev liksies ka redzi ainas tik dažādās. Jo nevar būt divas vienādas. Nav jau arī, ne divu vienādu, ne triju, ne simtu vienādu. Dievs ir viens un tas pats. Vien veidolos mēs katrs viņu citādu redzam, Viņa pieskārienu citādi jūtam. Un balsij cita skaņa līdzi var nāk. Zīles klusā dīgšana vai kuģa mastam lūstot. Tas ir/bija un būs veidolos tik daudzos tūkstošos.

24.janvāris 2013.

 

Uzsmaidi...



Adrese

KLUSUMS. Vai tas nozīmē, ka nav skaņas un vārdu, ka nav jautājuma un atbildes? Nē, tas ne tuvu nav tā. Klusumā skan citādi – cilvēka ausij neierastāk, tāpēc varētu likties - esmu atrauts no Dieva. Nav pasaulē tāda cilvēka, kurš jelkad būtu bijis (vai ir tagad) atrauts vai kā citādi ārpus Dieva esošs. Pretējā gadījumā cilvēks NEVAR PIEDZIMT VISPĀR. 

 

Saukt (sarunāties) ar Dievu var JEBKURŠ CILVĒKS, te nekrīt svarā Jēzus vai kāda cita APGAISMOTĀ vārds pats par sevi. Jēzus ir tikai un vienīgi vārds cilvēka valodā. Ar to parasti cilvēki cenšas aprakstīt savu stāvokli ŠAJĀ PASAULĒ – līdzīgi kā rakstot vēstules uz konverta tiek uzrakstīta adrese – es dzīvoju tur un tur, tādā pilsētā, tādā ielā ir mana māja. MANA. 

 

MŪSU VISU KOPĪGĀS MĀJAS ADRESE neaprobežojas ar vienu vienīgu nosaukumu. TĀ IR VISS VISĀ.

 

Cerība pazust nevar – tā ir trīsvienībā ar ticību un mīlestību. UN PALIEK TĀ PĒDĒJĀ – MĪLESTĪBA. MĪLĒT UN DOT – vai var būt kas vienkāršāks un DABISKĀKS? Jo cilvēks ir radīts pēc Dieva vaiga un līdzības – identisks savā MĪLESTĪBĀ. SKAISTS UN DIEVIŠĶS VISĀ SAVĀ BŪTĪBĀ. 

…………………………

DEBESIS IR JAU ŠEIT UZ ZEMES, ne mistiski kur tālu prom no cilvēka.

…………………………..

REDZĒT VAIGĀ – tas nozīmē savā sirdī SAREDZĒT to paradīzi vai elli ko paši esam radījuši – šeit uz Zemes. Tam nav nekāda sakara ar cilvēka fizisko nāvi.

28. marts 2008.



IR. IR. IR

Cilvēks UN Dievs. Tās ir tik dziļi personīgas un dziļi intīmas attiecības KATRA PAŠA DVĒSELĒ. Un cita cilvēka  dzeja, proza, traģēdija vai komēdija šīs attiecības neregulē ne mazākajā mērā. Kaut varbūt tā var likties. Bet tas tā nav. IR TIKAI DIVI - ES UN VIŅŠ. Citu nav. Tā ir saruna, tā ir klusēšana un  bezgalīga vienotība. Un šo vienotību nav iespējams pārraut. Jā, dzīvē ir viss - sākot no miljons skūpstiem līdz narkotikām. Ir arī slepkavības. Ir. Ir aborti. Ir prostitūcija. Tas viss ir. Un tajā visā ir arī dzeja - cita starpā, kaut kur - varbūt trolejbusā, varbūt taksometrā. Un ir VIŅŠ. Cilvēku valodā saucam Dievs. Tas ir Vārds. Miesa - esam mēs katrs cilvēks pats. Arī prostitūta ir Viņa miesa. Arī ... kaut mums liekas, viņai vietas mūsu vidū nav. IR. IR. IR. 

18. marts 2010.

 

Vārda VĀRDS

Arī vārdam var būt savs vārds. Ir cilvēki, kuri to sauc par Dievu. Ir cilvēki, kuri to sauc par Mīlestību. Man domājas, ka tas ir viens un tas pats. Pirmo gan bieži degradē un otro devalvē un rezultātā galīgi sajauc debess puses. Bet žēl, ļoti žēl gan.

4. marts 2011.